Usma SPA
Usma SPA ir viena no retajām atpūtas vietām Kurzemē, kurā apmeklētājiem tiek piedāvātas ne tikai naktsmājas, iespēja nobaudīt maltīti un pakarsēties lauku pirtī vai saunā, bet arī masāžas un relaksācijas procedūras. Tad nu nolēmām, ka pēc visiem priecīgajiem, bet tikpat nogurdinošajiem pasākumiem, būtu lietderīgi mazliet sevi palutināt ar ko īpašu.
Ja atmiņa neviļ, Usma SPA blakus mūžsenajam Usmas kempingam pie identiska nosaukuma ezera atvērts salīdzinoši nesen – 2006. gadā. Vietai ir stratēģiski ļoti labs novietojums – pāris kilometru attālumā no lielās Ventspils šosejas skaļuma, pie dabas krūts pašā ezera krastā. Ir iespēja noīrēt laivas, uzcept gaļu uz grila vai vienkārši pastaigāties gar ezera krastu, kura spogulī vakaros var vērot gleznainus saulrietus. Tāpat pie Usmas ezera Ūdrkalnā uzbūvēts 26 m augsts koka baļķu skatu tornis, no kura var aplūkot Usmas ezera tuvāko galu un piemērotos laikapstākļos noteikti nodoties arī putnu vērošanas aktivitātēm. Ezerā pie viesnīcas jau vairākus gadus dzīvo arī kāds gulbju pāris, kuram šovasar nopakaļ steidz arī seši amizanta paskata pelēki pūku kamoli.
Dienu iepriekš bijām rezervējuši īpašo piedāvājumu divām naktīm, kurā ietilpa arī pirts un baseina apmeklējums, kā arī viena pilīnga procedūra katram. Lai patiešām iegrimtu brīvdienu noskaņā, katrs izvēlējāmies vēl pa masāžai – ķermeņa un galvas masāžu ar siltām ēteriskām eļļām “Pusnakts burvība” viņai un masāžu “Vīrieša spēks” viņam. Ir divi procedūru kabineti, masieres izmanto Thalgo kosmētiku un kvalitatīvas ēteriskās eļļas. Abi procedūru laikā tā atslābinājāmies, ka iemigām. Usma SPA ir arī ļoti labas pirtis – aromātiskā, tvaika un sauna, kopā trīs – un baseins ar plašu skatu uz dīķi pagalmā un bērzu birzi. Diemžēl mūsu viesošanās laikā sauna nedarbojās un arī pēc pirtīm nebija pārāk liela pieprasījuma, tādēļ tās dažkārt apmeklējuma sākumā nebija pamatīgi izkurinātas, bet uzsila jau procesa laikā.
Viesnīcā ir arī restorāns ar plašu ēdienu un dzērienu izvēli, taču cenas ir atbilstošas Rīgas līmenim pirmskrīzes laikos – salāti 4-6 Ls, otrie ēdieni ap 5-8 Ls (un vēl 1-1,5 Ls par piedevām). Taču arī porcijas ir paprāvas un labi paēst te noteikti var. Pirmajā vakarā pēc pirts apmeklējuma nosēdējām restorānā labu brīdi, mielojoties ar salātiem un zupu, kā arī pamatīgiem otrajiem ēdieniem. Viesnīcas numuriņa cenā ietilpst arī brokastis, izvēle gan, šķiet, katru rītu ir viena un tā pati – maize, biezpiens, kukurūzas pārslas, piens, siers, žāvēta gaļa, daži svaigi dārzeņi un pēc viesa vēlmēm pagatavotas olas, vēršacis vai kultenis.
Kopumā šī iestāde noteikti ir apzīmējuma “SPA” cienīga, taču, lai arī viss pa lielam ir labi un atbilst gaidītajam, vietai trūkst pārdomātības un pabeigtības sīkumos. Šķiet, neviens tā īsti nav piedomājis arī par numuriņu iekārtojuma dizainu, kas radītu īpašu gaisotni. Gaiteņos ārkārtīgi skaļi klaudz durvis, kas brīžam traucē atslābināties masāžu laikā, divvietīgajos numuriņos nav lielās gultas, tās vietā ir divas kopā sabīdītas vienvietīgās ar virsmatračiem, kas visu laiku slīd prom viens no otra, un meitene restorānā, šķiet, ne reizi tā pa īstam neuzsmaidīja.
Pirmajā rītā iekūlāmies ļoti komiskā situācijā. Iepriekšējā vakarā mums tika vaicāts, cikos vēlēsimies brokastot. Nolēmām, ka celsimies agri un brokastīs iesim jau deviņos. Norunātajā laikā restorāns bija tukšs, taču viens no galdiņiem bija svinīgi noformēts ar baltu galdautu, neaizdegtu sveci, auduma dekorācijām un lauku ziedu pušķi vāzē. Pašā galā bija neliels brokastu galds zviedru stilā.Tad nu gājām klāt, izvēlējāmies, ko vēderi kāroja, un pēc nelielām pārdomām sākām iekārtoties pie uzklātā galda. Pēc mirkļa no virtuves iznāca vienīgā restorāna viesmīle un, pamanījusi, ka esam izvēlējušies svinīgo galdu, kautri nāca klāt norādīt, ka šis galdiņš esot uzklāts īpaši jaunlaulātajiem. Pie sevis klusi nospurdzām un paklausīgi pārvācāmies citur. Tā ir, ja nepasūta īpašo jaunlaulāto programmu, tad puķu pušķi uz brokastu galda šeit gaidīt nav vērts.
Bet vispār mums ļoti patika. Otrajā dienā šašlika gaļas meklējumos paguvām aizbraukt arī līdz pašam Usmas pagastam. Abos blakus esošajos pagasta veikalos svaigas gaļas gan nebija, taču apskatījām jaunuzcelto Usmas koka baznīcu, pamesto kristīgās skolas ēku un elku liepu. Ar pēdējo gan negāja viegli, jo nekādu norāžu uz to pagastā neatradām, nācās izlīdzēties ar veikala pārdevējas padomu. Kā vēlāk secinājām, Latvijā zīmes uz dažādiem apskates objektiem daudzviet ir pāris kilometrus pirms, bet pie pašiem objektiem – nekā. Atbrauc, meklē pa labi un pa kreisi, bet nezinādams, kā, piemēram, tādai liepai jāizskatās, nevari izzīlēt, kura no 10 kopā izaugušām liepām ir īstā. Bet šašliku pie ezera vakarā uzcepām tik un tā, aizbraucām pēc gaļas uz Ugāli.
(Turpinājums sekos…)
