Saklausījušies, cik neērti ir vietējās satiksmes autobusi un cik naski to šoferi ir uz ārzemnieku naudas izspiešanu, nolemjam uz 125km attālo Hojanu (Hội An) doties ar tūristu guļambusu. Cenas starpība…
Lasīt tālāk...„My friends, where you from?” uz ielas netālu no viesnīcas pilsētā Huế mūs uzrunā kalsns vīrelis ar dzelteniem darvas pleķiem klātu smaidu. Izdzirdējis vārdu „Latvia”, viņš manāmi apjūk, bet ne…
Lasīt tālāk...Atgriezušies pilsētā, klīstam apkārt kā Dieva nepieņemti. Lietus joprojām nav mitējies, nogurums pieņemas spēkā, bet līdz nakts autobusam uz Hue atlikušas vēl sešas garas stundas. „There is nothing to do…
Lasīt tālāk...„Xin chào!*” es atņemu bērneļu priecīgo „Hello!” ik pēc pārsimt metriem. Viņi tik līksmi nospurdz savus skanīgos smieklus, ka šķiet, viņiem nav pasaulē aizraujošākas izklaides par lempīgu bālģīmju sveicināšanu uz…
Lasīt tālāk...Otrajā naktī Hanojā gulējām jau gandrīz bez mulsinošiem pārtraukumiem, kad nakts vidū pēkšņi šķiet, ka ir jau jāceļas, un sajūta ir kā pēc labas diendusas. 6.50 atkal iezvanījās telefons –…
Lasīt tālāk...Esam aizvadījuši savas pirmās dienas Vjetnamā. Droši vien, ja iepriekš nebūtu apceļojuši visu Dienvidameriku un bijuši arī Taizemē, kultūršoks būtu bijis vēl lielāks, taču arī šobrīd tas nebūt nav mazs.…
Lasīt tālāk...Kā jau divas dāmas ar raksturiņu, es un Lisabona uzreiz salecāmies. Metro mūs ar Kasparu izspļāva imigrantu rajona vidū un, iegriezušies kādā sānu ieliņā, mēs pavisam negaidīti attapāmies melnādainu vīriešu ielenkumā,…
Lasīt tālāk...