Kā es braucu Robija Viljamsa koncertu lūkoties
Sākšu ar to, ka es nebūt neesmu Robija Viljamsa fane (lai gan patiešām uzskatu, ka „Angels” ir viena no visu laiku ģeniālākajām dziesmām). Laikā, kad vecāko klašu meitenes skolā lēja…
Lasīt tālāk...Haoss un nemiers Lisabonā
Kā jau divas dāmas ar raksturiņu, es un Lisabona uzreiz salecāmies. Metro mūs ar Kasparu izspļāva imigrantu rajona vidū un, iegriezušies kādā sānu ieliņā, mēs pavisam negaidīti attapāmies melnādainu vīriešu ielenkumā,…
Lasīt tālāk...Arrábida: zelta laukus staigājot
Trīs maģiskie vārdi, kas mums liek kādu apskates objektu iekļaut savā ceļojuma maršrutā, ir jūra, kalni un rezervāts. Ja kāds dabas parks apjozts ar šauriem ceļiem, kas vijas gar jūras…
Lasīt tālāk...Setúbal: klusais maršs pilsētas ielās
Uzvilkti kā stīgas, gatavi kuru katru mirkli lekt kājās. Pār deniņiem notek dažas sviedru lāses, bet viņi tās ignorē. Alus glāzē atšālējies, cigaretes oglīte jau izkvēlojusi līdz pirkstiem. Bērni izskrējuši…
Lasīt tālāk...Setúbal: diena, kad gribas palikt viesnīcā
Dažas dienas vienkārši tādas ir. Dienas, kad no rīta pamostoties secini, ka esi vēl sagurušāks nekā iepriekšējās dienas vakarā. Dienas, kad viss kaitina – brokastotāji pie blakus galdiņiem, skaļā trauku…
Lasīt tālāk...Porto Covo: pašiem sava pludmale
Solidarizējoties ar Ullu un Dāvi, šodien nolēmām doties pārgājienā. Bruņojušies ar karti un norādēm telefonā, jau no paša rīta braucām uz 20 km attālo Porto Covo ciemu. Turp katru dienu…
Lasīt tālāk...V.N. de Milfontes: līgošana okeāna krastā
Kad 23.jūnija vakarā, sēžot omulīgā ēstuvē Vila Nove de Milfontes ciema centrālajā laukumā, cenšamies atcerēties, kur un kā iepriekšējos 10 gados esam svinējuši Jāņus, mums neiet viegli. Līgo, gluži tāpat…
Lasīt tālāk...