Tiekamies otrā pusē – Almati

Tas mirklis nu ir pienācis – pirmoreiz Ekspotīcijas blogā publicējam viesa rakstu. Kaspara brālis šobrīd ir divas nedēļas ilgā ceļojumā pa Kazahstānu un Uzbekistānu, un vēlējās dalīties savos pirmajos iespaidos par kādreizējo Kazahstānas galvaspilsētu Almati.

Autors: Ivars

Otrpus Urālu kalniem Vidusāzijā ir Almati, “ābolu pilsēta”. Un patiesi, ābeļu te ir daudz. Vietējie ļaudis gan iebilst, ka ābeļdārzi aizvien biežāk tiek izcirsti par labu straujajai būvniecībai. Tomēr pilsēta joprojām ir zaļa šī vārda vistiešākajā nozīmē – koku, krūmu un nepļautu zālienu te ir pārpārēm. Taču virs tiem veļas biezs smogs un putekļi.

Paši pilsētnieki tādēļ teic un slavē kalnu pakājē esošo Medeo slidotavu zem klajas debess (1600 m augstumā virs jūras līmeņa) un Čimbulakas slēpošanas un atpūtas bāzi (2200 m). Dabas skati šajās vietās ir fantastiski, un pēc pamatīgas kalnu gaisa devas atkal var doties smoga ieskautajā pilsētā.

Almati ielās valda kalnu likumi. Kuram lielāks džips, tas lielāks džigits. Par vietu uz ceļa, joslā vai pagriezienā te ir jācīnās, citādi var arī nekur netikt. Daudzas it kā šauras un necilas ieliņas tādas ir tikai šķietami. Bet uzreiz ārpus pilsētas centra ielu sistēma kļūst saprotama vēl mazāk. Ielas – šauras, krūmiem aizaugušas, līkumu līkumiem tās ved gan uz jaunbūvētām daudzdzīvokļu mājām, gan ekskluzīviem privātmāju rajoniem. Trotuārs vai ietve ceļa malā ir liels retums. Tomēr, lai arī signāla taures izmantošana te ir obligāts braukšanas priekšnosacījums, satiksme ir daudz civilizētāka nekā iepriekš dzirdēts.

Daudzie būvlaukumi liecina, ka krīzes te nav. Tomēr kvalitāte nav prioritāte, un daudzu jaunuzcelto objektu fasādes pēc gada izskatās katastrofāli. Nepabeigtība ir ik uz soļa. Tas, šķiet, ir asinīs. Kazahi ir klejotāju, nomadu tauta un fundamentālas lietas tiem nav vērtē.

Almati nav vecpilsētas un arhitektoniski šeit valda liela vienveidība, kas spilgtus skatus ceļotāja acij sniedz ļoti reti. Tomēr Kazahstānas pirmais prezidents ir parūpējies par tiešām iespaidīgu pastaigu parku ar skaistām, tumsā izgaismotām strūklakām. Tas gan mazliet izskatās pēc izrādīšanās, kas novērojama arī citviet pilsētā. Tādēļ galvenais iemesls apmeklēt Almati ir nevis pati pilsēta, bet gan tās apkārtne – kalnu tuvums un iespaidīgie skati to tiešām padara apskates vērtu.

 

Nākamais Ivara ceļojuma raksts: Vilciens, kas brauc reizi nedēļā

Iesaki citiem:
  • Twitter
  • Facebook
  • draugiem.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *