Mai
1
Ir tikai trīs lietas, kas var noiet greizi, sacīja Filips. Jūs varat pakrist, priekšlaicīgi apstāties vai arī jau gaisā jums var piemesties jūras slimība. Viņa palīgs pieāķēja rozā sēdeklīša jostas pie izpletņa stiprinājumiem un tandēms bija gatavs. Nu, vai ir bail? viņš šķelmīgi pajautāja. Nebaidies, tu tagad esi drošās rokās. Mazās, bet drošās. Lasīt tālāk…
Apr
12
Mīļie lasītāji, jel piedodiet, ka tik maz rakstām par savu ceļojumu, taču šoreiz kā vēl nekad katru reizi, kad beidzot tiekam pie datora un interneta, gribas darīt kaut ko citu. Un darīt tiešām ir ko! Taču detalizētas ceļojuma piezīmes garo pārbraucienu laikā ar autobusiem tiek iemūžinātas melnajā kladītē (gluži kā lidmašīnas “melnajā kastē”) un, ja viss veiksies tā, kā iecerēts, tad kādu dienu mēs tās jums prezentēsim jau citā formātā. Bet šoreiz ieraksts, kam patiesībā bija jātop jau pirms kāda laika. Lasīt tālāk…
Mar
22
Mūs ir piemeklējis Rio lāsts – bijām plānojuši te uzturēties tikai 5 dienas, bet izskatās, ka sanāks vismaz nedēļu. Lai gan droši vien te varētu pavadīt arī visas 100 dienas un tāpat būtu par maz. “Cidade maravilhosa” – brīnišķīgā pilsēta, tā viņi dēvē Riodežaneiro. Lasīt tālāk…
Mar
16
Bigbens, sarkanie divstāvu autobusi un krāšņais karaļnams, neapšaubāmi, ir galvenie Londonas zīmogi, taču šoreiz tie mūsu pāris dienu dzīvi Londonā vien skaisti papildināja kā ķirsīši uz kūkas, jo lielāko daļu populārāko apskates objektu jau bijām izzinājuši, viesojoties te iepriekš. Šoreiz Londona mums ir īss pieturas punkts pirms lielā ceļojuma, tomēr galu galā mūsu dzīvošanās šajā metropolē ir izvērtusies diezgan piesātināta.
Lasīt tālāk…
Sep
17
Svētdien Abrenē visu dienu lija lietus. Brīžiem tikai smidzināja, bet ik pa laikam gāza kā no spaiņiem. Labi, ka kartupeļus rakām iepriekšējā dienā un svētdien līdz ar to varēja nodoties iekšdarbiem un vienkārši atpūsties. Lasīt tālāk…
Sep
12
Vakariņās no rīta mežā salasītās brūklenes ar svaigu medu. Istabā iekurta krāsns, virs tās žāvējas sakārtas bērzlapju un baraviku virtenes. Gar kājām trinas abi kaķi, viens ruds, otrs pelēki strīpains, fonā – TV murdoņa un sarunas. Omulīgs vakars pēc labi padarīta darba.
Vakar bijām mežā. Sākām ar sēnēm – šmaugas bērzlapes ar koši sārtām cepurēm un baravikas ar kātiem kā dūres. Pāris stundu laikā pa četriem pielasījām piecus spaiņus un pārorientējāmies uz brūklenēm. Dažviet sūnas kā no vietas nobērtas ar ogām – pietupies un ar reizi 6-7 saujas brūkleņu vari nolasīt. Un ogas tādas piebriedušas, nogatavojušās – pabāz plaukstu zem zariņa, noglāsti lapas un tās pašas sabirst rokā.
Pa mežu aizgājām arī līdz purvam. Tur dūksnāji bērtin piebērti ar dzērvenēm, manījām arī citus lasītājus, kas pilniem spaiņiem jau posās mājup. Arī mēs pēc pāris stundām mežā katrs ar diviem spaiņiem salasīto labumu devāmies mājup. Te jau kūpēja karsti kartupeļi, sacepām ar sīpoliem un krējumu glītākās baravikas, kāri notiesājām un pēc tam, pašiem nemanot, ieslīgām pāris stundu ilgā diendusā.
Vīri, kas no rīta bija mājās palikuši, virtuvē nomainīja ievilktos elektrības vadus, citādāk vecie jau bija sākuši dzirksteļot.
Uz nakti mājās gribējām atstāt kaķi, jo iepriekšējā naktī kaut kur dikti skaļi rosījās peles vai žurkas. Šis gan vēlāk atrada, kurā gultā vecmamma guļ, gāja klāt un nelabi ņaudēja, lai laiž ārā. Dīkdienis!
Vakariņās no rīta mežā salasītās brūklenes ar svaigu medu. Istabā iekurta krāsns, virs tās žāvējas sakārtas bērzlapju un baraviku virtenes. Gar kājām trinas abi kaķi, viens ruds, otrs pelēki strīpains, fonā – TV murdoņa un sarunas. Omulīgs vakars pēc labi padarīta darba. Lasīt tālāk…
Sep
11
Gaidot savu kārtu uz Krievijas robežas, satikām lapsēnu, kas nāca diedelēt ēdienu. No zvērēna uzvedības secinājām, ka tas tur ir biežs viesis, turklāt ir pamatīgi izlutināts. Nospriedām, ka ceļš no Rīgas līdz Abrenei vienmēr sevī ietver kādu piedzīvojumu elementu. Maizi ēst atteicās, bet sieru gan kāri notiesāja un lūkoja, vai dos vēl. Reiz mūsu mašīnai bija problēmas ar dzesēšanas sistēmu – dabūjām to ar kūpošu motoru stumt pāri Latvijas-Igaunijas robežai, pa ceļam iedodot robežsargam pases.
Pirmajā atbraukšanas dienā tiek izstāstīti visi tuvākās apkaimes jaunumi un baumas. Interesantākais šīs vasaras notikums ir apjomīga kaņepju audzēšanas rūpala atmaskošana blakus ciemā. Vienu no pamestajām mājām iegādājušies vīri no Pleskavas, vietējiem stāstot, ka gribot tur taisīt alus brūzi. Uzbūvējuši augstu, necaurredzamu žogu un uzaruši visus ceļus, pa kuriem ar braucamrīkiem var nokļūt līdz mājai. Tas viss pierobežas zonā, kuru regulāri apseko robežsargi.
Žoga un neesošo ceļu dēļ, mājai tuvumā neviens nav rādījies. Atklāti esot no helikoptera, no kura ievērotas aizdomīgās siltumnīcas. Cietokšņa ieņemšanai piesaistīti Omon, FSB un visu citu iespējamo Krievijas drošības iestāžu vīri, kas notikumu vietā sabraukuši kopumā ar 7 autobusiem un visus radošos uzņēmējus apcietinājuši. Vienu no vaininiekiem operācijas laikā ar roku dzelžiem esot pieslēguši pie koka un… aizmirsuši. Attapušies tikai nākamajā rītā, kad sapratuši, ka trūkst vieni roku dzelži (nevis, viens “dārznieks”).
Vakarā izmetām loku pa mežiņu un salasījām sēnes. Daudz nav, bet stundas laikā pa visiem viens spainītis piepildīts. Pamatos gailenes, pārējo sēņu mazāk. Šodien iesim uz otru pusi, varbūt būs vairāk. Melleņu un brūkleņu gan pilns mežs, spēj tik lasīt.
Gaidot savu kārtu uz Krievijas robežas, satikām lapsēnu, kas nāca diedelēt ēdienu. No zvērēna uzvedības secinājām, ka tas tur ir biežs viesis, turklāt ir pamatīgi izlutināts. Maizi ēst atteicās, bet sieru gan kāri notiesāja un lūkoja, vai dos vēl. Lasīt tālāk…
