Pirtnieks

Svētdien Abrenē visu dienu lija lietus. Brīžiem tikai smidzināja, bet ik pa laikam gāza kā no spaiņiem. Labi, ka kartupeļus rakām iepriekšējā dienā un svētdien līdz ar to varēja nodoties iekšdarbiem un vienkārši atpūsties.

Autors: Kaspars

Dienā pirms došanās mājup parasti tiek kurināta vecmāmiņas melnā pirtiņa. Šoreiz nolēmu, ka pirts krāsniņu derētu nedaudz apkopt, lai labāka karsēšanās. Sestdien sāku ar mālu mīcīšanu un dažu spraugu aiztaisīšanu, lai krāsns mazāk dūmo. Savukārt svētdien, apskatot pirtsakmeņus, kas tur izmantoti jau vairākus gadu desmitus, nolēmu, ka tie beidzot jāmaina pret citiem. Daudzi akmeņi bija saplaisājuši un, paņemot rokās, burtiski sabira smiltīs.

Vecos akmeņus sabēru uz ceļa, lai aizdarītu bedres, savukārt jaunos sameklēju ūdensdzirnavu drupās pie upes. Pēc vairāku stundu rosīšanās izlijis, bet apmierināts ar rezultātu pārrados mājās uz siltām pusdienām. Vakarā pirtiņu sakurināju tik pamatīgi, ka sākumā daļa no akmeņiem pat bija koši sarkani. Karsēšanās izdevās pamatīga un drēgnam rudens vakaram ļoti atbilstoša. Pirtstelpa silta bija pat nākamās dienas rītā!

Mājupceļš izvērtās garš. Uz Krievijas – Igaunijas robežas bija prāva mašīnu rinda – nostāvējām tajā kādas 4 stundas. Tomēr pati robežas šķērsošana izvērtās samērā raita un vienkārša. Igauņu muitniece mums nedaudz pakratīja ar pirkstu par dažiem “kontrabandas” produktiem bagažniekā (krējumu, sēnēm, ogām), bet laukā mest nelika, tik piekodināja, lai nākamreiz gan neko tādu nevedam. Ar visu garo stāvēšanu, robežu šķērsojām tikai ap septiņiem vakarā un mājās bijām ap desmitiem vakarā, lai uzreiz pa taisno liktos uz auss, jo nākamajā rītā jau atkal bija jādodas uz darbu…

Iesaki citiem:
  • Twitter
  • Facebook
  • draugiem.lv
Tēmas: Abrene, Krievija

1 komentārs: “Pirtnieks

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *