Meža veltes
Vakariņās no rīta mežā salasītās brūklenes ar svaigu medu. Istabā iekurta krāsns, virs tās žāvējas sakārtas bērzlapju un baraviku virtenes. Gar kājām trinas abi kaķi, viens ruds, otrs pelēki strīpains, fonā – TV murdoņa un sarunas. Omulīgs vakars pēc labi padarīta darba.
Vakar bijām mežā. Sākām ar sēnēm – šmaugas bērzlapes ar koši sārtām cepurēm un baravikas ar kātiem kā dūres. Pāris stundu laikā pa četriem pielasījām piecus spaiņus un pārorientējāmies uz brūklenēm. Dažviet sūnas kā no vietas nobērtas ar ogām – pietupies un ar reizi 6-7 saujas brūkleņu vari nolasīt. Un ogas tādas piebriedušas, nogatavojušās – pabāz plaukstu zem zariņa, noglāsti lapas un brūklenes pašas sabirst rokā.
Pa mežu aizgājām arī līdz purvam. Tur dūksnāji bērtin piebērti ar dzērvenēm, manījām arī citus lasītājus, kas pilniem spaiņiem jau posās mājup. Arī mēs pēc pāris stundām mežā katrs ar diviem spaiņiem salasīto labumu devāmies mājup. Te jau kūpēja karsti kartupeļi, sacepām ar sīpoliem un krējumu glītākās baravikas, kāri notiesājām un pēc tam, pašiem nemanot, ieslīgām pāris stundu ilgā diendusā.
Vīri, kas no rīta bija mājās palikuši, virtuvē nomainīja ievilktos elektrības vadus, citādāk vecie jau bija sākuši dzirksteļot.
Pa nakti gribējām mājās atstāt kaķi, jo iepriekšējā naktī kaut kur dikti skaļi rosījās peles vai žurkas. Šis gan vēlāk atrada, kurā gultā guļ vecmamma, gāja klāt un nelabi ņaudēja, lai laiž ārā. Dīkdienis!
pamērījāt arī tās gigantiskās sēnes? radiācijas līmenis normas robežās? Diānas sēne iespaidīga!