Lielo, strīpaino kaķu templis
Vakar bija ļoti gara diena. Cēlāmies jau pussešos, lai pagūtu sakravāt somas, atvadīties no Onda un aizbraukt līdz Kao San ielai, kur mūs savāca mikroautobuss. Pamodinājām arī Filipu, lai viņš varētu mēģināt izmantot savu otro iespēju tikt mājās.
Dienas notikums, protams, bija Tīģeru tempļa apmeklējums. Tā ir budistu mūku radīta mājvieta tīģeriem-bāreņiem. Sākumā, 1999. gadā mūku apgādībā nonāca viens tīģerēns. Padzirdējuši, ka mūki uzņēmuši rūpi par bāreni, drīz vien cilvēki atgādājuši uz klosteri vēl vairākus tīģerēnus. Šobrīd tur sev mājvietu raduši kādi padsmit tīģeri, divi no kuriem ir tikai četrus mēnešus veci.
Jau no mazotnies dzīvojot kopā ar cilvēkiem, tīģeri kļuvuši par lieliem, pieradinātiem kaķiem. Protams, tie joprojām ir saglabājuši plēsīgu zvēru instinktus, tādēļ pirms ieiešanas teritorijā apmeklētājiem ir jāparaksta ieejas biļete, tādējādi uzņemoties pilnu atbildību par labprātīgo komunikāciju ar tīģeriem.
Apmeklētājus pie tīģeriem ielaiž tikai uz pāris stundām, no plkst. 15.30 līdz 18.00. Šajā laikā lielie tīģeri ietur pēcpusdienas snaudu izraktā smilšu kanjona ēnā. Daži snauduļo uz akmeņiem, daži laiski izgāzušies uz muguras smiltīs. Visiem uzliktas nelielas kaklasiksnas, kas piestiprinātas pie zemes. Rindas kārtībā darbinieki apmeklētājus aiz rokas aizved pie vairākiem tīģeriem un nofotografē ar apmeklētāja paša pirms tam iedoto fotokameru. Tā ir vienreizēja pieredze, jo šī procesa laikā tīģerus var glaudīt, paturēt aiz ķepas, kāds no tiem var lēnīgi mainīt pozu vai pat nejauši uzšaut ar asti!
Mazie tīģerēni šajā laikā gluži pretēji ir savas aktivitātes kalngalā un enerģiski cīnās mazā ūdens baseinā. Tas viss notiek rokas stiepiena attālumā no apmeklētājiem, un brīžam kāda ūdens šļakata atlido arī līdz tiem. Mazie rūc, kož viens otram ausīs un bēg. Šo skatu var vērot stundām, mēs pamanījāmies uzņemt vairāk nekā 200 foto kadrus.
Pasākuma noslēgumā arī lielos tīģerus atved pie baseina. Viens no mūkiem apsēžas blakus kādam no tīģeriem un baro to ar pienu no pudelītes. Tas varētu būt viens no aizkustinošākajiem skatiem pasaulē!
Vakarā palikām Kančanaburi, lai gan mazā tūrīte iekļāva arī atapakaļceļu uz Bangkoku. Daļa no mūsu viesu nama mājiņām peld ūdenī. Mēs izvēlējāmies mājiņu ar dušu un tualeti un par divām naktīm kopā samaksājām aptuveni deviņus ar pusi latus.
Vakariņas ieturējām otrā pilsētas galā. Bijām tā saguruši, ka vairs nejaudājām mērot četrus kilometrus garo ceļu atpakaļ līdz viesu namam, tad nu vēlreiz varējām pārliecināties par vietējo cilvēku izpalīdzību. Tā kā taksometru šajā pilsētā gandrīz nav, bet mazie autobusi tik vēlu vairs nekursēja, sarunājām ar kādu vīru un meiteni mūs par nelielām naudiņām atgādāt līdz gultvietām ar mopēdiem. Abi brauca dikti uzmanīgi, bet tāpat vējš ieķērās matos un motors rūca kā nelabais.
Lasīt citus ierakstus par Taizemi →
Apskatīt brauciena fotogaleriju →
…un es sajutos tā, it kā sēdētu turpat tā baseina malā… :)
Nu izklausās ārkārtīgi interesanti un skaisti. Ar nepacietību gaidīšu jaunākās ziņas! Veiksmi!