Mana mīļā Ņurka
Kārtējais Abrenes brauciens gandrīz noslēdzies. Par godu tam nolēmām pārpublicēt nu jau vairāk nekā trīs gadus vecu rakstu par mūsu piedzīvojumiem otrpus robežai.
Lasīt tālāk...Ceļojums vismaz 40 gadus vecā pagātnē
Šogad garās valsts svētku brīvdienas nolēmām izmantot lietderīgi un doties uz saviem laukiem Latvijas-Krievijas robežas otrajā pusē, Abrenē. Pēc 17 stundas ilga brauciena ar četriem dažādiem transportlīdzekļiem, miegaini un nosaluši…
Lasīt tālāk...Pirtnieks
Svētdien Abrenē visu dienu lija lietus. Brīžiem tikai smidzināja, bet ik pa laikam gāza kā no spaiņiem. Labi, ka kartupeļus rakām iepriekšējā dienā un svētdien līdz ar to varēja nodoties…
Lasīt tālāk...Meža veltes
Vakariņās no rīta mežā salasītās brūklenes ar svaigu medu. Istabā iekurta krāsns, virs tās žāvējas sakārtas bērzlapju un baraviku virtenes. Gar kājām trinas abi kaķi, viens ruds, otrs pelēki strīpains,…
Lasīt tālāk...Kaņepju audzētāji
Gaidot savu kārtu uz Krievijas robežas, satikām lapsēnu, kas nāca diedelēt ēdienu. No zvērēna uzvedības secinājām, ka tas tur ir biežs viesis, turklāt ir pamatīgi izlutināts. Nospriedām, ka ceļš no…
Lasīt tālāk...Ceļš mājup
Vispār jau, labi gribot, līdz Medņikovo tomēr var aizbraukt arī ar auto. Par to mēs pārliecinājāmies vakar, kad mūsu šoferis bija devies pakaļ savai meitai uz Pleskavu un pēc tam…
Lasīt tālāk...Vecās dzirnavas
Medņiki, kā jau šādām vietām pienākas, ir izvietojušies upes krastā. Vjada ir šaura, bet diezgan strauja upe, tādēļ uz tās tautsaimniecības uzplaukuma gados uzbūvētas pat divas ūdensdzirnavas.
Lasīt tālāk...