Kā jau divas dāmas ar raksturiņu, es un Lisabona uzreiz salecāmies. Metro mūs ar Kasparu izspļāva imigrantu rajona vidū un, iegriezušies kādā sānu ieliņā, mēs pavisam negaidīti attapāmies melnādainu vīriešu ielenkumā,…
Lasīt tālāk...Trīs maģiskie vārdi, kas mums liek kādu apskates objektu iekļaut savā ceļojuma maršrutā, ir jūra, kalni un rezervāts. Ja kāds dabas parks apjozts ar šauriem ceļiem, kas vijas gar jūras…
Lasīt tālāk...Uzvilkti kā stīgas, gatavi kuru katru mirkli lekt kājās. Pār deniņiem notek dažas sviedru lāses, bet viņi tās ignorē. Alus glāzē atšālējies, cigaretes oglīte jau izkvēlojusi līdz pirkstiem. Bērni izskrējuši…
Lasīt tālāk...Dažas dienas vienkārši tādas ir. Dienas, kad no rīta pamostoties secini, ka esi vēl sagurušāks nekā iepriekšējās dienas vakarā. Dienas, kad viss kaitina – brokastotāji pie blakus galdiņiem, skaļā trauku…
Lasīt tālāk...Solidarizējoties ar Ullu un Dāvi, šodien nolēmām doties pārgājienā. Bruņojušies ar karti un norādēm telefonā, jau no paša rīta braucām uz 20 km attālo Porto Covo ciemu. Turp katru dienu…
Lasīt tālāk...Kad 23.jūnija vakarā, sēžot omulīgā ēstuvē Vila Nove de Milfontes ciema centrālajā laukumā, cenšamies atcerēties, kur un kā iepriekšējos 10 gados esam svinējuši Jāņus, mums neiet viegli. Līgo, gluži tāpat…
Lasīt tālāk...Ir agrs 23. jūnija rīts, nedaudz pāri sešiem pēc vietējā laika. Izeju uz terases un apsēžos pie galda ar skatu uz Atlantijas okeānu. Lai arī esmu gulējis tikai četras stundas,…
Lasīt tālāk...