10 praktiski padomi ceļotājiem, 2.daļa

Pirms došanās savā 100 dienu ceļojumā mums bieži nācās uzklausīt citu cilvēku bažas par to, cik bīstama ir Dienvidamerika un cik liela ir varbūtība, ka ar mums varētu notikt kas nelāgs. Klausoties filozofiskajās pārdomās par šo tēmu, kāds emocionālāks indivīds varētu arī izlemt par labu palikšanai mājās, jo katram no apkārtējiem ir Viedoklis – gana spilgts un tēlains – par to, kas tieši ar baltādainajiem tūristiem mēdz notikt dažādās ārzemju valstīs. Un brīdī, kad mums jau sāka šķist, ka mēs pamazām jūkam prātā, iztēlojoties to, kas tieši ar mums varētu atgadīties ceļojuma laikā, mums talkā nāca kāds ļoti vērtīgs padoms – pieņemt to, ka ar mums var atgadīties kas slikts, un jau laikus ar to samierināties. Tieši tik vienkārši!

6. Money, money, money…

Kas ir vissliktākais, kas var atgadīties ceļojuma laikā? Pirmkārt, tie ir dažādi fiziski draudi cilvēka dzīvībai un veselībai, par izvairīšanos no kuriem varētu uzrakstīt ja ne veselu grāmatu, tad pamatīgu bloga ierakstu gan. Taču uzbrukumi tūristiem salīdzinoši reti notiek pašas uzbrukšanas pēc, parasti tie tiek veikti ar mērķi no šīs darbības gūt kādu finansiālu labumu.

Zelta likums Nr.1 – jūsu dzīvība un veselība ir vērtīgākais, kas jums pieder, tādēļ, ja esat nonākuši situācijā, kad jums tiek izteikti fiziski draudi, nevilcinieties atdot visu, kas jums tajā brīdī ir! Labāk būt apzagtam, bet dzīvam, nevis beigtam, bet ar maku kabatā.

Taču šāda nostāja nebūt nenozīmē to, ka grūtā situācijā jums obligāti jāšķiras no visas naudas, kas ceļojuma laikā ir jūsu rīcībā. Ir 21.gadsimts un jau sen aiz muguras ir tie laiki, kad ceļotājiem visa braucienam iekrātā nauda, ieslēpta kurpēs, zeķēs, dažādos somas nodalījumos u.tml., bija jāpārvadā sev līdzi kopš pirmās ceļojuma dienas un tādējādi jāpadara pieejama dažādiem nelabvēļiem.

Visos mūsu līdzšinējos ceļojumos, ieskaitot braucienu uz Dienvidameriku, naudu nepieciešamajiem tēriņiem esam pakāpeniski ņēmuši ārā no bankomātiem tajās valstīs, kurās atradāmies. Vēl mājās esot, izpētiet dažādu banku piedāvājumus un izvēlieties tādu debet- vai kredītkarti (vai vēl labāk – abas), kurai ir zemākā komisijas maksa par darījumu veikšanu ārzemēs. Ja par naudas izņemšanu no bankomāta tiek piemērota papildu komisijas maksa, lielākus pirkumus (piemēram, autobusa biļešu iegādi u.tml.) ārzemēs bieži vien ir izdevīgāk veikt pa tiešo ar karti. Lai nodrošinātos pret to, ka kāda no kartēm kādā valstī varētu arī nedarboties, vislabāk ir paņemt līdzi vairākas dažādu banku kartes (lūkojiet arī, lai jums būtu karte gan no VISA, gan MasterCard tīkla, dažreiz arī tam ir nozīme). Ieguvums no šādas rīcības – jebkurā brīdī jūs varat zaudēt tikai to naudu, kas ir izņemta no bankomāta.

Protams, arī nauda, kas atrodas kontā, kurš piesaistīts bankas kartei, ir potenciāli apdraudēta. Tiesa, ja jūsu bankas kartes tiek nozagtas un zaglis pagūst to izmantot kādā veikalā, vēl pirms esat paguvuši sazināties ar savu banku par kartes bloķēšanu, naudu par šiem darījumiem jūs varēsiet atgūt, taču, ņemot vērā to, ka tie būs darījumi ar ārzemju bankām, tas var prasīt vairākas nedēļas laika. Tāpat pastāv iespēja, ka uzbrucēji var likt jums ar savu bankas karti doties pie bankomāta un viņu uzraudzībā, ievadot PIN kodu, noņemt no tās tik naudas, cik nu ļaus jūsu kartes vai bankomāta dienas darījumu limits. Abas šīs perspektīvas nav pārāk rožainas, taču arī pret tām ir iespējams nodrošināties.

Izveidojiet atsevišķu bankas kontu, kuram nav piesaistīta neviena bankas karte un ieskaitiet tajā lielāko daļu pieejamo līdzekļu, bet karšu kontos atstājiet tikai īsam laika periodam nepieciešamo naudas summu (piemēram, 300 latus). Katru reizi, kad būsiet izņēmuši naudu no bankomāta, jums būs vēl vairākas dienas laika, lai atrastu kādu interneta kafejnīcu un ar internetbankas starpniecību kartes kontā atkal pārskaitītu nelielu naudas daudzumu. Protams, šāda shēma darbojas, ja ceļojat valstī, kurā internets ir salīdzinoši plaša parādība (patiesības labad gan jāsaka, ka mums ar to nebija problēmu pat tādā Trešās pasaules valstī kā Bolīvija).

Visbeidzot, atcerieties – jo mazāk jums būs, jo mazāk jums varēs atņemt un jo mazāk nevēlamas uzmanības jūs sev pievērsīsiet, tādēļ uz ceļojuma laiku aizmirstiet par rotaslietām un dārgiem rokaspulksteņiem (mēs atstājām mājās pat laulības gredzenus). Par no bankomāta izņemtās naudas drošību varat parūpēties, iegādājoties zem drēbēm paslēpjamu naudas jostu – ir arī “naudas zeķes”, īstas bikšu jostas ar paslēptām kabatiņām u.c. skaidras naudas paslēpšanas risinājumi, vajag tikai meklēt un domāt radoši arī pašiem.

Taču nekad neglabājiet šādās jostās visu sev pieejamo naudu – nelielu naudas summu (vēlams daudzās mazas vērtības banknotēs) glabājiet arī vairākās tradicionālākās vietās (piemēram, bikšu kabatās), lai uzbrukuma gadījumā jūs varētu to bez liekas minstināšanās atdot. Šim mērķim droši varat arī nēsāt līdzi lētu auduma maku, kurā ir tikai kādas nesvarīgas bankas kartēm līdzīgas veikalu atlaižu kartes un čupiņa sīku banknošu. Tam vajadzētu radīt iespaidu par to, ka tas ir viss, kas ir jūsu rīcībā. Protams, ja jums izteikti draudi un tiek prasīts parādīt visu kabatu saturu un atdot arī naudas jostu (daudzi savas jomas “profesionāļi”, protams, zina arī par tādu esamību), dariet to nekavējoties!

7.  Labākie sabiedrotie – vecas somas un kartupeļu maisi

Turpinot ceļotāju mantu drošības jautājumu, pāris ieteikumi arī par somām.

Rēķinieties ar to, ka, lai arī kur jūs brauktu, parasti to, ka neesat vietējais, apkārtējie varēs noteikt itin viegli un ātri. Bieži šis apstāklis tūristu apmeklētās vietās piesaistīs nevēlamu uzmanību no ielas tirogtāju un citu naudas izvilinātāju puses, tomēr šie personāži lielākoties ir nekaitīgi.

Taču jo turīgāks jūs izskatīsieties, jo iekārojamāks jūsu somas vai kabatu saturs šķitīs zagļiem, tādēļ dariet visu, lai jūsu drēbes un somas būtu pēc iespējas vienkāršākas un – jā, tieši tā – nolietotākas.  Īpaši uzmanību var pievērst speciālās laptopsomas un fotosomas, jo garnadži jau iegaumējuši, kā tās izskatās, un zina, ka parasti tādās iekšā ir vērtīgas mantas, kuras vēlāk viegli realizēt. Tādēļ, piemēram, mēs īpašas fotosomas vietā izmantojām neuzkrītošu un mazliet nodilušu haki krāsas auduma somu ar pāri galvai pārmetamu lenci. Vēl viena šādas konstrukcijas priekšrocība – to, atšķirībā no parastas plecu somas, neviens jums nevarēs noraut no pleca, skrienot garām.

Cik viens tas ir iespējams, nešķirieties no savas somas. Ja gaidāt autobusu un negribat lielo mugursomu turēt plecos, nolieciet to uz zemes, bet iekāpiet plecu lencēs ar kājām. Lielajām mugursomām parasti ir lietus “mētelītis”; pārvelciet to pāri somai, cik bieži vien iespējams – tas ne tikai pasargās no mitruma un putekļiem, bet arī no somas kabatu atvēršanas, jums nezinot. Turklāt ar laiku “mētelītis” kļūs arvien netīrāks un, cerams, padarīs jūsu somu arvien nepievilcīgāku zagļu acīs.

Taču reizēm jums no savas mugursomas nāksies atvadīties labprātīgi – piemēram, lai atstātu to autobusa bagāžas nodalījumā. Šādās reizēs somas nepievilcība ir īpaši būtiska tās drošībai (sak’, lai kādam nejauši nepaslīd roka). Tādēļ ir ceļotāji, kas šādiem gadījumiem pat paķēruši līdzi kādu rupja auduma kartupeļu maisu vai lielās plastmasas tirgus somu (tādas rūtainas, īpaši populāras Latvijā deviņdesmito gadu sākumā), kurās uz transportēšanas laiku iepakot savu vēl jauno un brendīgo mugursomu. Parasti tas palīdzot somai organiski iejukt pārējo paunu jūklī un kļūt nepamanāmai. Tad atliek vien cerēt, ka kāds jūsu kartupeļu maisā ievīstīto somu patiesi nejauši nesajauks ar savu kartupeļu maisu!

8. Paņemiet līdzi saulesbrilles un saules aizsargkrēmu

Šo punktu padomos esam iekļāvuši tādēļ, ka mums pašiem jau ne reizi vien, dodoties ceļojumos, ir gadījies aizmirst abus šos atribūtus mājās. Gluži loģiski, braucot prom no Latvijas ziemas vidū, saulesbrilles un sauļošanās krēms nav gluži pirmā lieta, kas ienāk prātā, pakojot ceļasomas.

Protams, abas šīs lietas var iegādāties arī ārzemēs, īpaši vietās, kurās ir daudz tūristu. Taču jāreķinās ar to, ka saulesbrilles, visticamāk, būs jāizvēlas no lētu pakaļdarinājumu klāsta (kas bieži acis ne tikai nepasargā, bet gan ir pat tām bīstamas), bet sauļošanās krēms var būt nesamērīgi dārgs (jo vietējie iedzīvotāji to reti kad izmanto paši).

Un neaizmirstiet, ka dažreiz ceļošana nozīmē arī klimatisko joslu šķērsošanu. Plašāk runājot (lai cik pašsaprotami tas arī neskanētu), – izpētiet laikapstākļu dinamiku valstīs, uz kurām plānojat doties, jo pilnīgi iespējams, ka jums būs vajadzīgas nevis saules brilles, bet gan cimdi un lietussargs. Tad nesanāks kā mums ceļojumu sākt ar saulesbriļļu un saules aizsargrēma pirkšanu.

9. Guļammaiss nav lieka greznība

Pirms došanās savā 100 dienu ceļojumā mēs ilgi prātojām par guļammaisu lietderību. Protams, tie aizņem salīdzinoši daudz vietas mugursomās, taču, līdz galam nezinot, kur trīsarpus mēnešu laikā var nākties gulēt, mēs tomēr lēmām tiem par labu. Pilnīgi iespējams, ka mēs varētu arī tāpat, taču tas būtu bijis jau pavisam cits ceļojums. Tieši pateicoties līdzpaņemtajiem guļammaisiem mēs iemācījāmies aizmigt jebkurā laikā un vietā, jo tie allaž radīja mini-mājas sajūtu. Mums bieži nācās gulēt nakts autobusos, kas vismaz Dienvidamerikā gaisa kondicionieru ietekmē pārvēršas par lieliem ledusskapjiem uz riteņiem. Tāpat mums allaž bija iespēja negulēt apšaubāmas tīrības palagos, kas bija neatņemama lēto hoteļu parādība. Visbeidzot, paliekot pie dīvānu sērfotājiem tikai uz vienu nakti, mēs vienmēr varējām būt saudzīgi pret vidi un neizmantot mums piedāvāto gultas veļu.

10. Ieplānojiet labo!

Taču mūsu, iespējams, vērtīgākais padoms esošajiem un topošajiem ceļotājiem ir paredzēt ne tikai visu slikto un nepatīkamo, kas var atgadīties ceļojuma laikā, bet arī visu to labo, iedvesmojošo un patīkamo, kas jūs pavadīs katru dienu! Jo par laimi nepatīkamie atgadījumi ceļošanas laikā piemeklē ļoti nedaudzus, bet mazi brīnumi un citu cilvēku labsirdība – ikkatru ceļotāju. Tādēļ paņemiet līdzi savu tuvinieku fotogrāfiju, ko parādīt kādai runātīgai kundzītei autobusa pieturā kādā lauku ciemā Venecuēlā. Ielieciet savā mugursomā arī pāris svinīgus apģērba gabalus, kas jums lieti noderēs, kad tiksiet uzaicināti uz kāzām Argentīnā. Ielieciet savu bikšu kabatā pāris lata un santīmu monētas, ko uzdāvināt monētu kolekcionāram Riodežaneiro…

Un baudiet! Jūsu ceļojums būs lielisks!

Ja arī jums ir kāds noderīgs padoms ceļotājiem, noteikti padalieties ar to komentāros!

(10 praktiski padomi ceļotājiem, 1.daļa…)

Iesaki citiem:
  • Twitter
  • Facebook
  • draugiem.lv

10 komentāri: “10 praktiski padomi ceļotājiem, 2.daļa

  1. Sergejs

    Jautājums par kartēm man visu laiku uztrauc. Jau neskaitāmas reizes sanācis iegrābties. Bet Latvijā neesmu atradis labu alternatīvu savai Mastercard (no bankaA kura visu laiku grib to nobloķēt), žel ka neviens nepiedava Visa/Master, lai nebutu algas konts tajā bankā, procenti par maksājumiem, un liela uzturēšanās maksa.

  2. zane

    Kad ceļojām pa Kubu, naudu, izejot no savas casa particular, slēpām krūšturos :) Tiesa, mazās banknotes somā, lai būtu pa rokai, ja kāds nieks iegādājams. Protams, ir tā kā ir ar izķeksēšanu :) ja rodas nepieciešamība :)

  3. Olga

    hehe.. manā pirmajā patstāvīgajā ārzemju braucienā (uz Londonu aptuveni 8 gadus atpakaļ) mamma man 3 nedēļām domāto naudu ieslēpa krūšturī… Liels bija mans embarassment, kad Hītrovas lidostā robežsardzes kundzīte man palūdza parādīt naudu, kas man ir līdzi :)

  4. Ekspotīcija Post author

    Sergej, ne vienmēr ārzemēs ir nepieciešama kredītkarte. Tiesa, ārzemēs no bankomāta izņemt naudu parasti ir izdevīgāk tieši ar kredītkarti. Mūsu gadījumā par skaidras naudas izņemšanu ar VISA kredītkarti komisijas maksa bija 1.5Ls + 1.5%, savukārt ar Maestro debetkarti – jau 2Ls + 2%.

    Un kādēļ banka bloķē Tavu karti? Mēs paši ar kartes bloķēšanu par laimi neesam saskārušies, bet drošības pēc pirms lielākiem pirkumiem ārzemēs nosūtījām ziņu savai bankai.

  5. Andris

    Paldies par ieteikumiem! It kā lasi un domā un viss liekas tik loģiski, bet kamēr pašam nav sanācis to piedzīvot, līdz tādām lietām un sākumi šķietamiem sīkumiem nemaz neaizdomājies. Par guļammaisiem un apšaubāmas kvalitātes palagiem runājot, ir arī tādi zīda guļammaisa ieliktņi (sleeping bag liner), kurus var izmantot bez paša guļammaisa. Tie nesver neko un salokās mazi, ka var ielikt pat kabatā!

  6. Sergejs

    Es zinu ka ārpus Eiropas ne vienmēr karte izpalīdz.

    Es pēc pirmas reizes iemācījos, visu laiku rakstu bankai datumus un kura valsti bušu lai nebloķe. Atceros 3 reizes, 1. reize kad vienā Azijas valsti izņēmu naudu no bankomata, banka nevarēja sazvanīt – ban. Polijā pēc viena aizdomīga bankomata dabūju banu bez zvana. un Spanijā palaimējās but starp 20000 kartes īpašniekiem, kuri bija nozagta datubazē ar visu kašu datiem, bet tur gan bija saskaņoti ar banku.

    Ar Maestro man kaut ka nav veicies ārpus Eiropas, ta karte strādāja Dienvidamerikā?

    Par procentiem izņēmšanai man ir,
    Maestro 1.5%+1.50ls
    Mastercard 2.- + 2%

  7. Ekspotīcija Post author

    Jā, Maestro strādā. Parasti izmantojām VISA kredītkarti, tāpēc nepateiksim vai visur strādā, bet, piemēram, San Pedro de Atacama ciematā Čīlē vienīgais darbojošais bankomāts pieņēma tikai Maestro.

  8. Laura

    Paaaldies! Tikko sabildeejaam pases un parskaitijam uz maleejiem kontiem lielako dalju naudas, taa, lai uz tekoshaa paliek vien paaris simti latu…! Esam gatavi celjam!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *