10 praktiski padomi ceļotājiem, 1.daļa

Runāt par morālo gandarījumu un piepildījumu, ko sniedz ceļošana, protams, ir skaisti, taču ikviens ceļotājs zina – lai nonāktu pie tiem mirkļiem, kas vēlāk atmiņā saglabāsies visspilgtāk, vispirms nepieciešams ieguldīt zināmas pūles brauciena plānošanā, somu kravāšanā un dažādu ķibeļu paredzēšanā, lai tās savlaicīgi novērstu. Šoreiz nolēmām padalīties ar 10 praktiskiem padomiem, bez kuru ievērošanas mūsu 100 dienu ceļojums uz Dienvidameriku, iespējams, būtu izvērties pavisam citādāks.

1. Katrā mugursomā pa vienai grāmatai un ceļvedim

Mums ir grūti iedomāties ceļojumu bez ceļveža un kādas lasāmvielas. Īsa atvaļinājuma ietvaros nav nekādu problēmu līdzās citām mantām bagāžā ielikt arī 1-2 ceļvežus par apmeklējamo valsti, kā arī pāris grāmatas, ar kuru starpniecību īsināt laiku, stacijā gaidot vilcienu vai laiski zvilnot zem palmas kādā pludmalē. Taču ko darīt tad, ja ceļojums ieplānots uz vairākiem mēnešiem un maršrutā iekļautas gandrīz desmit dažādas valstis? Vesela grāmatu plaukta satura iepakošana mugursomā nudien neietilpa mūsu plānos. Tādēļ te nu palīgā nāca daži triki.

Patiesībā par lasāmvielu ceļam var lieki nesatraukties, līdzi vien jāpaņem viena vai divas grāmatas, kuras pēc izlasīšanas var itin viegli apmainīt pret citu ceļotāju izlasītajām grāmatām (protams, ar nosacījumu, ka līdzpaņemtā grāmata ir angļu vai arī apmeklētajā valstī plaši izpaltītā valodā). Mugursomnieku iecienītās vietās grāmatu apmaiņa ir jau labi iesakņojusies tradīcija, un hosteļos ne reti jau pagabalu var redzēt ceļotājus, kas kāri uzglūn grāmatai jūsu rokās.

Savukārt biezi un izsmeļoši ceļveži parasti ir glīti un interesanti, taču ja braucat uz kādu pasaules malu, kurā plānojat apmeklēt vairākas valstis, ir vērts pameklēt ceļvedi par visu reģionu kopumā. Piemēram, mums lieti noderēja Lonely Planet izdotais “South America on a Shoestring“. Parasti šāda veida grāmatas ir katras valsts ceļvežu saīsināto versiju apkopojums un ir gana labs kompromiss starp kvalitāti un kvantitāti.

Tomēr mūsu atklājums Nr.1 šī ceļojuma laikā ir vajadzīgo ceļveža sadaļu sakopēšana! Vēl mājās esot, no ceļveža izkopējām dažādu ceļojuma plānā esošu pilsētu sadaļas, ieskaitot kartes, apskates objektu aprakstus un noderīgu informāciju par naktsmājām un ēstuvēm. Rezultātā, agrā rītā izveļoties no autobusa vēl nepazīstamas pilsētas autoostā, mums nebija drudžaini jāpārrok mugursomas, lai atrastu ceļvedi, un mēs tik uzkrītoši neizskatījāmies par prastiem tūristiem ar milzīgu ceļvedi rokās. Pāris vieglas A4 papīrlapas bija krietni ērtākas pārnēsāšanā pastaigās pa pilsētu un lielais ceļvedis, kas allaž histēriski jāšķirsta, lai atrastu vajadzīgo lappusi, vairs nekaitināja un netraucēja. Turklāt šīs lapas var bez liekas žēlastības aprakstīt, uz tām var atzīmēt vēlamo maršrutu, droši izmērcēt tās lietū un izmantot daudzos citos radošos veidos.

2. Nobildējiet savu pasi

Ceļojot gadās visādi, tādēļ laba ceļojuma plānošana nozīmē jau laikus iztēloties visnegatīvāko scenāriju. Parasti kā nodrošināšanos pases nozaudēšanas gadījumiem ceļojumu somā iesaka ielikt pases un citu svarīgu dokumentu kopijas, taču tās nespēs neko daudz līdzēt, ja atradīsies vienā somā ar oriģināldokumentu. Ja nebūs vairs somas, tad nebūs vairs ne pases, ne tās kopijas.

Tādēļ mēs nolēmām pases iemūžināt ar digitālo fotoaparātu un bildes saglabāt savos e-pastos. Turpat arhivētā un ar paroli aizsargātā failā paglabājām arī kredītkaršu un bankas kodu karšu bildes. Ja nu rastos tāda vajadzība, būtu nepieciešams vien atrast datoru ar interneta pieslēgumu un printeri. Runā, ka pases kopija būtiski paātrinot atgriešanās apliecības izgatavošanu. Sīkāk par pagaidu ceļošanai paredzētā dokumenta izgatavošanu ārzemēs ir pastāstīts “Latvijas Vēstneša” portālā.

3. Paņemiet līdzi mobilo telefonu

Ceļojot Dienvidamerikā, mēs bijām ļoti gandarīti par savu lēmumu paņemt līdzi vienu mobilo telefonu (vispār bija divi, bet vienam nebija lādētāja). Daudzās valstīs priekšapmaksas sarunu kartes ir daudz izdevīgākas par stacionāro telefonbūdiņu izmantošanu. Taču, atšķirībā no Latvijas, ārzemēs bieži vien ir ieviesta prakse, ka arī priekšapmaksas tiek aktivizētas tikai pēc to reģistrēšanas, norādot savu vārdu, uzvārdu un pases numuru. Brazīlijā, lai to izdarītu, mums bija jālūdz iezemiešu palīdzība, jo operatore, protams, nerunāja angliski un sistēma nebija piemērota mūsu pases numuru ierakstīšanai.

Taču ar vietējo SIM karti mums tika dota izdevība salīdzinoši lēti sazināties ar mājiniekiem, sūtot īsziņas, rakstīt ķecerības Twitterī un vajadzības gadījumā arī pārbaudīt e-pastu (piemēram, Bolīvijā bija neticami lēts internets telefonā – 0,35 Ls dienā). Tā kā mēs ne reti apmetāmies pie vietējiem iedzīvotājiem, dažreiz gadījās arī zvanīt viņiem, lai norunātu tikšanos vai pakonsultētos par labāko nokļūšanas veidu līdz viņu mājām. Protams, ja vien no domas, ka jūs varētu pazaudēt vai sabojāt savu vērtīgo, skaisto un visādi citādi lielisko jaunākā modeļa viedtālruni, jūs viegli nosirmojat, labāk neņemiet to līdzi. Labāk atrodiet kādu vecu nokiju.

4. Aizbāziet ausis

Ja līdzpaņemtās mantas mums būtu jānovērtē kategoriju lietderība-izmērs-izmaksas savstarpējās attiecībās, tad šī, iespējams, bija vērtīgākā lieta mūsu mugursomās. Patiesības labad gan jāsaka, ka ar šo revolucionāro sevis pasargāšanas ierīci mūs aplaimoja brazīļu lidsabiedrība TAM, nevis mēs paši, taču no turpceļā iegūtajiem ausu aizbāžņiem mēs vairs nešķīrāmies līdz pat atbraukšanai mājās.

Nav iespējams saskaitīt, cik daudz netraucēta miega stundu mums tie dāvāja. Vecā labā ceļotāja Mērfija likums paredz, ka visskaļākais krācējs visā hostelī vienmēr tiks izmitināts vienā istabiņā ar jums, skaļākais zīdainis nakts autobusā atradīsies krēslā jums aiz muguras, bet jautrākā ballīte norisināsies zem jūsu pludmales mājiņas loga. Tādēļ aizbrauciet uz kādu būvniecības preču veikalu un iegādājieties pārīti kvalitatīvu ausu aizbāžņu, tie noder vienmēr!

5. Auniet kājas, puiši, meitas!

Savukārt trekinga apavi ir tā manta mugursomā, uz kuras rēķina nav ieteicams taupīt. Iespējams, daudzi no skaistākajiem mūsu ceļojuma brīžiem būtu izpalikuši, ja vien mums nebūtu piemērotu pārgājienu apavu – lēkāšana pa akmeņainām kalnu takām pie Anhela ūdenskrituma, gājiens pāri kalnainajai Saules salai Titikakas ezerā, četras stundas ilga manevrēšana pa dzelzceļa sliedēm blakus esošajām šķembām Maču Pikču kalna pakājē…

Labi trekinga apavi sniedzas pāri potītei, tādējādi pasargājot to no satricinājumiem, kas rodas lecot vai paslīdot kājai. Tie ir ūdensizturīgi un ar biezu, bet vieglu un mazliet atsperīgu zoli. Un vēl tiem piemīt tāds īstu pasaules klaidoņu šarms, noputējuši un mazliet nodiluši trekinga apavi ir vispasaules ceļotāju pazīšanās zīme un tajos allaž var justies kā daļa no kaut kā liela un svarīga.

(10 praktiski padomi ceļotājiem, 2.daļa…)

Iesaki citiem:
  • Twitter
  • Facebook
  • draugiem.lv

4 komentāri: “10 praktiski padomi ceļotājiem, 1.daļa

  1. N.R.

    Mēs izdomājām zābakus neņemt, un neožēlojām. Vietējie tāpat visur staigā iešļūcenēs. Arī kalnus izstaigājām zandalēs. Tik karsti bija, zābakos būtu grūtāk noteikti. Es gan protu novērtēt labus trekinga zābakus, bet tomēr tie ir smagi un aizņem daudz vietas.

  2. Olga

    Ausu aizbāžņus var nopirkt arī aptiekās. Un par atgriešanās apliecībām, ja paņem līdzi vēl arī tās divas fotogrāfijas, tad nebūs drudžaini jāmeklē fotobūdiņa :)

  3. Viktors

    No Norvēģijas pieredzes.
    Noderīgas lietas,ko paņemt līdzi ir LEATHERMAN bāzes modelis, vairāki metri tievas tērauda stieples un kaprona auklas, kā arī mitruma un termo izturīga izolācijas lente- viss tas vienmēr noder ekstremālos apstākļos,lai kaut uz neilgu laiku savestu kārībā savu ekipējumu nepieciešamības gadījumā

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *