Ekspotīcija

Kad nu reiz visi radi un darba devēji apziņoti, varam beidzot arī šeit pastāstīt par mūsu jaunākajiem plāniem. Martā dodamies 100 dienu Ekspotīcijā uz Dienvidameriku!

Šis ir sen izlolots ceļojums, kuram morāli esam gatavojušies jau vairākus gadus. Kaut kā vienmēr ir šķitis – ja mēro tālo ceļu līdz Dienvidamerikai, tad tur noteikti ir jāuzturas ilgāk par tradicionālajām 3 atvaļinājuma nedēļām un jāapskata vairāk nekā tikai viena valsts. Taču allaž ir bijušas atrunas par lietām, kuras šeit, Latvijā, nevar pamest ilgāk nekā uz pāris nedēļām – mājas, darbs, mācības un viss pārējais. Nu, jūs jau zināt. Domājams, ne vienam vien ir kādreiz ienācis prātā, ka būtu jauki aizbraukt kaut kur paceļot ilgāku laiku, bet pie šīs īsās pakavēšanās fantāzijās par to, kā būtu, ja būtu, viss arī apstājies.

Taču sapnis par Dienvidameriku mums nekādi nelika mieru, turklāt savos īsajos klejojumos pa pasauli arvien satikām cilvēkus, kuru vēlme ceļot ir bijusi tik spēcīga, lai ņemtu virsroku pār visiem racionālajiem laba pilsoņa pienākumiem, un viņi dotos ceļā uz gadu, diviem vai pat bez noteikta laika ierobežojuma un atpakaļbiļetes. Un tādās reizēs vienmēr bija sev jāvaicā, kādēļ lai arī mēs tā nevarētu?

Lai cik jocīgi tas arī nebūtu, pēdējais piliens mūsu jau tā pāri malām plūstošajā kausā bija jaunākās Pixar animācijas filmas “Augšup” (Up) noskatīšanās pagājušā gada novembrī. Tiem, kas to vēl nav redzējuši, silti iesakām to izdarīt, jo multfilmas pirmajās piecās minūtēs ļoti vienkārši un trāpīgi ir izstāstīts tas, kāds var būt sapņu liktenis, ja tos neuzdrošinās īstenot. Tas, ko mēs klusībā pie sevis jau zinām, bet tik reti uzdrošināmies atzīt. Un, ak, sagadīšanās, varoņu lielais mūža sapnis bija tieši… ceļojums uz Dienvidameriku! Tā nu reiz bija pārāk liela sakritība, lai tai nepievērstu uzmanību.

Tad nu šo emociju iespaidā nākamo nedēļu laikā atkal sākām aktīvi pētīt aviobiļešu cenas uz tālo kontinentu, apspriest iespējamos maršrutus un plānot iespējamo ceļojuma ilgumu. Lonely Planet ceļvedis South America on a Shoestring mūsu grāmatu plauktā bija jau pāris gadus. Notrausām putekļu kārtu un ar neaprakstāmu entuziasmu, savādas eiforijas pārņemti, ķērāmies pie haotiskas potenciālā maršruta zīmēšanas.

Sākumā ļāvāmies ilūzijai, ka pāris mēnešos varētu krustu šķērsu izbraukāt visu Latīņamerikas kontinentu. Tomēr, ar Google Maps aprēķinot attālumus starp pāris iecerētajiem apskates objektiem vairākās valstīs, kļuvām arvien domīgāki. Attālumi bija mērāmi tūkstošos kilomentru un Lonely Planet kartes mērogs izrādījās ļoti mānīgs. Bija skaidrs, ka ir vai nu jāpērk aviobiļetes tikai vienā virzienā vai arī reiz jātop reālistiskākiem un jāsamierinās ar to, ka apskatīt visu tik un tā nekad nebūs iespējams, pat ja mēs uz Dienvidameriku pārceltos uz dzīvi.

Tā nu biļešu pirkšana atkal sāka attālināties – lai tās nopirktu, bija jāzina, kurp dodamies, bet pieņemt lēmumu likās neiespējami. Tur ir tik daudz kā redzēt! Protams, labākajās likteņa ironijas tradīcijās, lēmumu par biļešu iegādi mums palīdzēja pieņemt nejaušība, tieši 100 dienas pirms iecerētā starta 12.martā, bet… tas jau ir pavisam cits stāsts, kas ir vesela ieraksta vērts.

• ← Pirtnieks
• Biļešu iegāde, 1.daļa →