Ekspotīcija

Grandiozs – tā vienā vārda gribas raksturot Madonnas koncertu Tallinā. Lai arī šur tur internetā jau ir gadījies lasīt dažādu ekspertu viedokļus par to, ka popmūzikas dīva esot bijusi sagurusi, ka nav bijusi apmierināta ar vēso ziemeļnieku publiku un tamlīdzīgi, tomēr gribas apgalvot, ka tas bija viens no pārdomātākajiem un iespaidīgākajiem šoviem, ko līdz šim ir gadījies redzēt.

Patiesībā priekšnesums vairāk bija balstīts nevis uz konkrētām dziesmām, bet gan kustību, gaismām, attēliem – uz sajūtu, ko tie kopā rada. Vēlāk nospriedām, ka diezgan spēcīgi izteikts bija arī “smadzeņu skalošanas” faktors – dziesmu laikā un to starplaikos uz lielajiem ekrāniem pazibēja ļoti dziļi filozofiskas frāzes, pārdomas rosinošas bildes. Madonna ļoti uzskatāmi parāda to, ka lielas cilvēku masas var iekustināt un aizkustināt, neizmantojot kaut kādas represīvas metodes vai ekonomiskus instrumentus. Apbrīnojami, kā viena maza dāmīte ar vienu rokas mājienu spēj burtiski kontrolēt cilvēku jūru. Un turklāt tik labi izskatīties savos 50!

Mums īpaši patika čigānu iznāciens uz skatuves un publikas atraisīšanās pie “Like a prayer”. Vakarā sarunās pie igauņu upeņu vīna glāzes noskaidrojām, ka pāris no Madonnas dejotājiem esot puiši no Daugavpils.

Kopumā ar savu pieredzi Tallinā esam ļoti apmierināti. Noīrētais dzīvoklītis Tallinas vecpilsētā izrādījās tieši tik plašs, lai bez problēmām izmitinātu 8 cilvēkus, kas izmaksas uz vienu nakšņotāju samazināja līdz 10 Ls. Igauņu puisis no hosteļa, kas pavadīja mūs līdz dzīvoklim, paguva pastāstīt, ka cenas par divvietīgu numuriņu viesnīcā uz Madonnas koncerta laiku esot cēlušās pat līdz 5000 EEK (vairāk nekā 200 lati).

Turklāt dzīvoklis no Dziesmu svētku estrādes atradās aptuveni 4 km attālumā, tādēļ pēc koncerta pievienojāmies cilvēku tūkstošu plūsmai, kas pilnībā bloķēja vairākas galvenās Tallinas ielas, un ar kājām nepilnā stundā nonācām līdz savām naktsmājām. No rīta virtuvītē paši pagatavojām brokastis un pirms došanās prom vēl paguvām izmest nelielu loku pa pilsētu. Par zināmu pārsteigumu sev pašiem secinājām, ka Tallina no tūristiskas apskates viedokļa šķiet krietni pievilcīgāka par Rīgu – romantisks viduslaiku mūris ap vecpilsētu, gaišas ēkas, stāvas bruģa ieliņas, kas ved uzkalniņā un skatu laukumi no tā. Tūristu ielās gan bija traki daudz!

No Tallinas diezgan raitā tempā ar auto devāmies uz Virtsu ostu, lai ar kuģīti pārceltos uz Sāremā. Igaunijā daudzviet vasaras periodā uz šosejām maksimālā braukšanas ātruma ierobežojumi paaugstināti līdz 100 un pat 110 km/h. Sodi par ātruma pārsniegšanu gan te pēc nostāstiem esot varen bargi, tādēļ lielākoties šie ierobežojumi tiek arī ievēroti (viss kā pie cilvēkiem).

Lai arī ostā ieradāmies 20 min. pirms kuģīša atiešanas, pārcelties gribētāju bija tik daudz, ka ar pirmo piegājienu uz klāja netikām. Patiesībā, gandrīz netikām arī ar otro piegājienu pēc stundas, taču augstākie spēki par mums apžēlojās un mūsu mazais golfiņš bija pēdējais auto, kam atļāva uzbraukt uz kuģa. Un arī tas notika tikai tādēļ, ka blakus joslā esošais jaguārs bija krietni par garu, lai iesprauktos pašā kuģa astē. Vēlāk gan manījām, ka sakarā ar lielo pieprasījumu bija norīkots arī papildreiss un nākamais kuģītis no mūsējā atpalika tikai par kādām 10 minūtēm.

Kuresārē ieradāmies tieši laikā uz rezervētajām procedūrām GO SPA, un tagad jau esam pilnībā pārgājuši uz laiskošanās režīmu. Turklāt laiks ir vienkārši burvīgs. Pa numuriņa logu skats uz jūru, kurā peld gulbji, un ir tik patīkami šeit atkal atgriezties!

• ← Ekspotīcija pie Peipusa
• Vēstures stunda →