Ekspotīcija pie Peipusa

No rīta virs Peipusa ezera horizonta līnijas aust sarkana saule. Mēs nakšņojām mazā priežu būdiņā, kas atgādina rūķu mājiņu – mazas divstāvu gultiņas, mazi lodziņi ar maziem aizkariņiem un miniatūrs galdiņš ar vienu krēsliņu. Vakarā spēlējām Katanu un visu nakti turējām vaļā būdiņas durvis, pa kurām kā dzidrs ūdens plūda krasta svaigais gaiss.

Saulriets pār PeipusuBezmaksas brošūras vēsta, ka Peipuss ir ceturtais lielākais ezers Eiropā. Patiesībā, nezinot, ka tas ir ezers, to tikpat labi var noturēt arī par jūras līci – no krasta tam nevar redzēt ne gala, ne malas. Ak, un no rīta vēsā ūdenī izpeldējies cilvēks vēlāk ir tik ļoti ar dzīvi apmierināts!

Vakar bijām iebraukuši Tartu. Gaiša, viegla pilsēta ar tādu parasti Vidusjūras valstīm raksturīgu rāmumu. Igauņu ziemeļnieciskuma šarms vasarā? Varbūt. Visādā ziņā nebija grūti sevi iedomāties ik pēcpusdienu sēžam vienā no terasēm pie rātsnama, malkojam baltvīnu un lasām kādu romantisku lasāmvielu par viduslaiku bruņiniekiem.

Šodien dodamies uz Tallinu. Izmetīsim kādu loku pa vecpilsētu un tad jau būs laiks doties lūkot Madonnas performanci.

Iesaki citiem:
  • Twitter
  • Facebook
  • draugiem.lv
Tēmas: Baltija, Eiropa, Igaunija

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *