Tajiešu virtuve

Katru vakaru ir kārdinājums uzrakstīt, ka beidzot esam atraduši labāko ēstuvi uz salas, taču tad nāk nākamais vakars ar nākamajām vakariņām un ir skaidrs, ka labākās ēstuves statuss atkal ir mainījis savu īpašnieku. Mūsu meklējumu gaitā ir atklājusies visai loģiska likumsakarība – jo tālāk no pludmales un viesu namiem, jo garšīgāks ēdiens, sirsnīgāka apkalpošana un zemākas cenas.

Šodien aizsoļojām kādu gabaliņu prom no līča salas centra virzienā un iemaldījāmies kādā ēstuvē jau uz ciema robežas. Tajā atšķirībā no daudzām citām netālu esošajām iestādēm gandrīz vispār nebija brīvu galdiņu, un tā gandrīz vienmēr ir ļoti laba zīme. Jaunieši pie blakus galda ēdienu gatavoja paši – uz kvēlojošām oglēm uzliktajā metāla traukā vienlaicīgi varēja gan cept plānas gaļas šķēlītes, gan vārīt dārzeņu zupu trauka apakšdaļā.

Tā kā mēs vakariņojām divatā, šoreiz tādu greznību nevarējām atļauties, jo tam nepieciešams lielāks ēdāju skaits. Tomēr, ņemot vērā ļoti demokrātiskās cenas, izbaudījām citu greznību – ceptu zivi tajiešu gaumē. Šeit gan nepieciešams neliels paskaidrojums par to, ko tad sevī ietver jēdziens “ēdiens tajiešu gaumē”.

Tajiešu virtuvē dominē četras galvenās garšas – ass, skābs, sāļš un salds, un galvenais pavāra uzdevums jebkurā no ēdienreizēm ir atrast pareizo garšu kombināciju. Par pēdējo garšu gan uzreiz var teikt, ka tas noteikti nav saldums latviešu tradiciolajā izpratnē. Patiesībā lielā daļā no vietējo restorānu, īpaši tajos, kas nav orientēti uz tūristiem, ēdienkartē nemaz nav desertu sadaļas. Taizemē saldums spēlē tikai vienu no smalkajām vijolēm lielajā garšu un nianšu orķestrī.

Taizemē ēdieniem nav īpašas secības – visus ēdienus viesmīlis atnes, tikko tie gatavi, tādēļ zupu, piemēram, ēd vienlaicīgi ar salātiem un rīsiem. Turklāt tajieši ļoti labprāt dalās ar ēdienu savā starpā, bieži vien vienkārši tiek pasūtināti vairāki ēdieni, no kuriem katrs no pie galda sēdošajiem paņem sev uz šķīvja nelielu porciju.

Visu ēdienu karalis Taizemē, protams, ir rīsi. Lielākoties tie tiek pasniegti kā piedeva pie sautējumiem, mērcēm un salātiem, taču tikpat labi tie var arī būt arī šo ēdienu sastāvdaļa. Rīsus un citus ēdienus ēd ar karotes un dakšiņas palīdzību, dakšu turot kreisajā rokā un izmantojot līdzīgi kā nazīti pie mums. Otra populārākā piedeva un ēdiens ir nūdeles, kas mēdz būt šauras un platas, īsas un garas, biezas un plānas, tumīgas un absolūti caurspīdīgas. Nūdeles gan parasti ēd ar ķīniešu kociņu palīdzību.

Tajiešu virtuvē dominē dārzeņi un gaļa, kas papildināti ar garšvielām un svaigiem garšaugiem dažādās kombinācijās. Dārzeņi tiek pasniegti svaigā veidā vai arī tiek pakļauti ļoti īslaicīgai termiskai apstrādei, tādējādi uzsildot tos un piešķirot spēcīgāku garšu, bet saglabājot to svaigumu un kraukšķīgumu. Piemēram, gatavojot tradicionālo tajiešu zupu, buljonā pie cūkgaļas tiek piemestas saplūkātas kāpostlapas, lielos gabalos sagriezti sparģeļi, diedzēti mazo, balto pupiņu dīgsti, pētersīļu stiebri un citi zaļumi. Zupa ir gatava gandrīz uzreiz, kad buljons sācis vārīties. Pēc līdzīga principa tiek gatavotas arī mērces un sautējumi – pāris minūtes ļoti augtā temperatūrā un ēdiens gatavs! Turklāt tiem tiek pievienoti arī svaigi gurķi – dārzenis, ko Latvijā, šķiet, neviens parasti neuzdrošinās cept vai sautēt (veltīgi).

Pie ēdieniem parasti tiek pasniegti četri garšvielu trauciņi, no kuriem mēs lielākoties izmantojam divus – saberztos kaltētos sarkanos čili piparus un etiķi ar svaigu zaļo čili piparu gabaliņiem (vēl tiek piedāvāts cukurs un sojas mērce). Jā, tipisks tajiešu ēdiens mūsu izpratnē tomēr vairāk ir tieši ass un skābs, lai arī tam noteikti netrūkst saldo un sāļo nošu. Mūsu zivs šovakar, piemēram, bija cepta uz pannas vesela, bet tai pāri bija saldskāba dārzeņu mērce ar ugunīga sarkanā čili gabaliņiem.

Tā kā restorāns bija pilns, gaidījām uz savu zivi labu brīdi un mums bija iespēja novērot darba organizāciju rosīgajā virtuvē. Kamēr tur viss gāja pa gaisu, viena no viesmīlēm ar vienu aci vērās televizorā, kur tobrīd pārraidīja kādu no daudzajām tajiešu ziepju operām. Viņai blakus ārpusē pie letes sēdēja sirms vīrs un viszinoši vērās notiekošajā, tikai retu reizi piebikstot jaunajām meitenēm un norādot uz galdiem, kur sakrājušies tukši trauki – tie šajā iestādē uzradās acumirklī, jo tikko kāds ēdiens bija nogaršots, tas zibenīgā ātrumā arī tika notiesāts.

Lasīt citus ierakstus par Taizemi →

Apskatīt brauciena fotogaleriju →

Iesaki citiem:
  • Twitter
  • Facebook
  • draugiem.lv

5 komentāri: “Tajiešu virtuve

  1. Olga

    Lūdzu paskaidrojumus par to, ko Diāna ēd pirmajā bildē :) un jā – trešajā bildē pasniegtais izskatās varen gardi! :)

  2. Ansis

    Tagad vareesiet briivi eest visus asos eedienus! Vismaz man bija taa, ka gadu eedot indieshu, kjiinieshu utml. eestuvees Kanaadaa, Latvijaa nekas vairs nelikaas paaraak ass, ne taa kaa senaak.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *