Ekspotīcija

Pēc friziera apmeklējuma nolēmu doties uz vietējo interneta kafejnīcu, lai pārceltu fotogrāfijas no fotoaparāta atmiņas kartes uz līdzpaņemto USB puļķi. Ko Tao salā internets ir ievērojami dārgāks nekā uz sauszemes, kas nav nekāds brīnums, ņemot vērā salas atrašanās vietu. Iepriekš Taizemē biju manījis iestādes, kur interneta izmantošana maksāja 20-30 batus (30-45 sant.) stundā, tādēļ varat iedomāties, kā iepletās manas acis, ieraugot cenu 2 bati minūtē.

Pats bilžu kopēšanas process aizņem nedaudz vairāk par pusstundu un tam nav vajadzīgs internets, tādēļ sāku runāt ar administratoru, vai būtu iespējams to paveikt lētāk. Tā kā no datorlietām viņš neko daudz nesaprata, bet palīdzēt gribēja, teica, lai tik sēžos pie viņa datora un rīkojos pats.

Kamēr faili kopējās, abi uzsākām sarunu, kuras laikā uzzināju sirdi plosošu stāstu par puiku, kas audzis mazā lauku ciemā Taizemei blakus ešosajā militārajā Mjanmā (Birmā). Ar mācībām neesot gājis pārāk labi un 200 cilvēku ciemā darba nav bijis, tādēļ nolēmis doties (principā – bēgt) laimi meklēt uz Taizemi. Braucis ar vairākām mašīnām, motorolleriem, šķērsojis robežu un beigās uz salu pārcēlies ar jau iepriekš aprakstīto “imigrantu” kuģīti.

Salā puisis esot 3 mēnešus un, ticis pie mācību grāmatas, brīvajos brīžos apgūst angļu valodu. Grāmata bija birmiešu valodā un, izmantodams izdevību, viņš man mācīja, kā viņa dzimtajā valodā pateikt “labdien”. Jau tajiešu valodā tā nav viegli iegaumējama frāze, bet birmiešu valodā es tikai ar trešo reizi sapratu, kā to izrunāt, un, lai arī tajā brīdī iegaumēju, vēlāk, ejot prom, jau biju to aizmirsis. Izklausījās, ka pa šiem 3 mēnešiem angļu valodu viņš apguvis visai labi – varējām diezgan brīvi saprasties.

Mēģināju viņam stāstīt, ka mājās, Latvijā, šobrīd ir ziema ar salu un sniegu. Teicu, ka silti jāģērbjas, un drebinājos, tomēr neradās iespaids, ka padsmitgadīgam jaunietim ar kanēļa krāsas ādu, kurš visu dzīvi nodzīvojus tropu klimatā, vispār ir nojausma par to, kas ir ziema. Šajos platuma grādos ziemā gaisa temperatūra nokrīt līdz “šausminošiem” +20..25C grādiem ierasto +30..35C vietā un vietējiem ir iemesls uzvilkt džemperi ar garajām piedurknēm.

Ejot prom, devu viņam 40 batus kā pateicību par palīdzību un “skaitītāja” neieslēgšanu. Puika plati pasmaidīja un 20 batus sniedza atpakaļ, sakot, lai es pirms aizbraukšanas vēl kādu reizi atnāku. Solīju, ka atnākšu gan.

Lasīt citus ierakstus par Taizemi →

Apskatīt brauciena fotogaleriju →

• ← Friziera apmeklējums
• Izbrauciens un pēcefekti →