Sabiedriskais transports
Esam uz savas ādas tā pa īstam izjutuši, ko nozīmē starppilsētu sabiedriskais transports Taizemē. Jau vakar, braucot ar autobusu no Kančanaburi uz Ajutaiju ar pārsēšanos Suphanburi, ievērojām, ka autoostās nav sarakstu ar konkrētiem atiešanas laikiem. Praksē notiek tā – autobusa šoferis sagaida pietiekami daudz pasažieru un tikai tad brauc. Vienā no ceļvežiem rakstīts, ka šofera un konduktora alga ir tieši proporcionāla pārvadāto pasažieru skaitam, tad nu viņi cenšas savākt pēc iespējas lielāku cilvēku daudzumu. Diemžēl rezultāts ir tāds, ka autobuss bieži vien izmet līkumu pa ceļam blakus esošajiem miestiem un 150 km mēro četrās stundās.
Protams, paši autobusi ir ievērības cienīgi
– krāsaini no ārpuses un raibi no iekšpuses. Pie priekšējā stikla sakārti amuleti no jasmīna ziediem un Budas attēli, visi logi un durvis vaļā, vienā no autubusiem vakar brauciena laikā uz pilnu klapi skanēja tajiešu mūzika. Pie autobusu griestiem pielikti vairāki ventilatori. Pa ceļam aiz loga zaļo lekni rīsu lauki, tajos rosās gārņi un dzērves.
Tā nu mēs vakar pēc ilgā (lai arī ne pārāk garā) ceļa mērošanas bijām diezgan saguruši. Sameklējām viesu namu palikšanai Aijutaijā uz divām naktīm pie ļoti izveicīgas japāņu izcelsmes dāmas, kas mūs uzreiz savervēja izbraucienam ar laivu.
Maršrutā ietilpa trīs tempļu apskatīšana. Pirmajā – Wat Phanan Choeng – tobrīd notika lielās Budas statujas pārģērbšana. Apmaiņā pret ziedojumu varēja saņemt nelielu oranžās drānas gabaliņu, ko nodot tālāk strādniekiem, kas darbojās pie statujas. Otrs apskates objekts bija khmeru būvētā Wat Phutthaisawan tempļa drupas, kuras bija apsēduši sikspārņi. Arī trešais pieturas punkts bija khmeru templis, Wat Chai Wattanaram, kas rietošās saules apstarots no visiem trim tempļiem bija iespaidīgākais un noslēpumainākais.
Brauciena noslēgumā mūs no laivas izsēdināja pie nakts tirgus, kurā jau bija sākusies rosība. Nakts tirgos viss notiek vienuviet – gan ēdiena gatavošana, gan ēšana, gan apģērbu pārdošana uz svara, gan loterijas biļešu tirgošana. Esam iecienījuši augļu-ledus kokteiļus, svaigus ananāsus gabaliņos, kokosriekstu sulu, ko sūkt caur salmiņu pa tiešo no nošķeltā rieksta, grillētu gaļu uz koka iesmiņiem un citus gardumus. Iestiprinājāmies un laicīgi devāmies pie miera. Un labi, ka tā, jo šorīt mūsu rajonā jau kopš septiņiem rītā pa visu ielu skanēja arābu mūzika – uzreiz var just musulmaņu diasporas klātbūtni.
Lasīt citus ierakstus par Taizemi →
Apskatīt brauciena fotogaleriju →
