Moondance Bungalows

Tā kā mēs šajās dienās diezgan daudz laika pavadām mūsu bungalo un tā tiešajā apkārtnē, iepazīstināsim ar to mazliet tuvāk. Mūsu bungalo atrodas salas dienvidrietumos uz pavisam nelielas baltu smilšu pludmales ar nosaukumu Džun-džuea. Tā kā tā ir diezgan tālu no abiem salas ciemiem un šurp var nonākt, kādas 15 minūtes ejot pa diezgan stāvu un akmeņainu taku, šo pludmali ikdienā izmanto gandrīz tikai mūsu viesu nama bungalo iemītnieki.

Viesu nama nosaukums ir Moondance Bungalows jeb Mēness dejas bungalo. Arī šobrīd, kad top šīs rindiņas, virs mūsu zvilņiem starp palmu galotnēm karājas bāls mēness siera pusritulis. Savukārt iešanu dušā vakaros vai agri no rīta var apvienot ar zvaigžņu skaitīšanu, jo dušas “telpai” nav jumta. Pati dušas ierīce izveidota no caurulēm un kokosrieksta mizas ar saurbtiem maziem caurumiņiem, pa kuriem tek ūdens. Grīdas segums improvizētajā vannas istabā veidots no krastā izskalotiem koraļļu gabaliņiem.

Pati mājiņa celta no bambusa sijām, sienu daļā tām uzlikts apmetums bez jelkādas apdares, savukārt jumta daļā uz bambusa saklātas izžuvušas palmu lapas. Uz neliela paaugstinājuma ir matracis, kas komplektā ar pie jumta sijas piekārto moskītu tīklu veido gultasvietu.

Nekā cita daudz mūsu bungalo vairs nav, vēl tikai smalki noausti sapņu ķērāji, divas spuldzītes un ventilators. Taču tā kā elektrība joprojām visu diennakti pieejama tikai 3/4 no visas salas teritorijas un liela daļa no viesu namiem, arī mūsu, paļaujas uz ģeneratoriem, vakaros varam novērot strāvas stipruma izmaiņas – vienubrīd spuldzes deg spoži, bet citubrīd tā, ka burtus grāmatā vairs nevar salasīt. Arī ventilators šādos brīžos patvaļīgi maina ātrumu.

Mūsu viesu namam ir vēl vairākas ekstras – pirmkārt, tas nav minēts nevienā no populārajiem ceļvežiem un tādēļ neslimo ar zvaigžņu slimību, bet otrkārt, tam ir ļoti interesants administrators, viesmīlis, dīdžejs un laikam taču arī īpašnieks vienā personā. Puisis allaž smaida, ik pa brīdim iedziedas līdzi paša uzliktajam mūzikas CD un brīvajā laikā vaļojas vienīgajā šūpuļtīklā pie bāra. Šķiet, tepat mājiņā viesu nama teritorijā viņam ir arī sieva un mazs knauķis, kas no rītiem ar pliku dibenu sēž pludmales mitrajās smiltīs un šķiro gliemežvākus.

Ak, jā, un bungalo īre šeit maksā 500 batus jeb 8 latus par nakti, un tā nebūt nav zemākā cena šajā apkārtnē. Ir arī lētāki, bet no tiem saulrieta laikā noteikti nepaveras tik brīnišķīgs skats kā no šī.

Lasīt citus ierakstus par Taizemi →

Apskatīt brauciena fotogaleriju →

Iesaki citiem:
  • Twitter
  • Facebook
  • draugiem.lv
Tēmas: Āzija, Ko Tao, Taizeme

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *